Kas ir stop-loss rīkojums?
Stop-loss ir rīkojums, ko tu iesniedz iepriekš: „Ja akcija nokrīt līdz 90 €, pārdod.“ Tas gaida un nostrādā tikai tad, ja cena sasniedz tavu līmeni. Mērķis ir ierobežot, cik daudz tu vari zaudēt, pašam visu laiku neskatoties ekrānā. Taču cenu tas negarantē: kad tas nostrādā, tas parasti kļūst par tirgus rīkojumu, un lielu kritumu dienā tevi var pārdot krietni zem 90 €.
Kā tas darbojas
Tu nopirki par 100 € un iestati stop-loss uz 90 €. Akcija lēnām slīd uz leju un sasniedz 90 €. Rīkojums nostrādā, un akcija tiek pārdota par aptuveni 90 €. Tu zaudēji 10 % — ne vairāk. Tāds bija nodoms.
Bet: akcija pirms biržas atvēršanas paziņo sliktus rezultātus. Pirmais darījums nākamajā rītā ir par 75 €. Tavs stop-loss nostrādā pie 90 €, bet darījuma par 90 € vienkārši nav — tas pārdod par 75 €. Tu zaudēji 25 %. Stop-loss pasargā no lēniem kritumiem, nevis no lēcieniem. Stop-limit rīkojums ļauj iestatīt zemāko cenu — bet tad tu riskē, ka netiksi pārdots vispār.
Kāpēc tas bieži nostrādā greizi
Akcijas svārstās. Vesela akcija nemierīgā nedēļā var viegli nokrist par 10 % un mēnesi vēlāk būt atpakaļ. Ar 10 % stop-loss tevi pārdod pašā dibenā — un tad tev jāizlemj, vai pirkt atpakaļ par augstāku cenu, turklāt divreiz samaksājot komisiju. Tāpēc daudzi ilgtermiņa ieguldītāji plašiem fondiem un lieliem uzņēmumiem stop-loss neizmanto: svārstības ir tieši tas, kas jāpārcieš.
Kad tam ir jēga
- Kad tev pieder viena nemierīga akcija, un tu zini, ka nespēsi noskatīties, kā tā nokrīt par 40 %.
- Kad izmanto sviru (tad tas ir nepieciešams — un parasti zīme, ka sviru nevajadzēja izmantot).
- Kad ilgi būsi prom no tirgus un nevarēsi tam sekot.
Neiestati to pārāk cieši. 5 % nostrādā no parasta trokšņa. Starp tiem, kas to izmanto, tipiskāk ir 15–25 % zem pirkuma cenas.
Tipiskā iesācēja kļūda
Iestatīt stop-loss 5 % zem pirkuma cenas akcijai, kas parasti svārstās par 3 % dienā. Tas nedēļas laikā nostrādā no tīra trokšņa, tu pārdod ar nelielu zaudējumu un vēro, kā akcija pēc tam kāpj. Stop-loss jāiestata ārpus akcijas parastajām svārstībām — citādi tas ir tikai dārgs veids, kā pārdot.
Lūk, kā to redzi Kiggo
Kiggo netirgo un nevar iesniegt stop-loss rīkojumus — to tu dari savas bankas rīkojumu logā. Bet Kiggo īstermiņa gredzens rāda, cik ļoti akcija parasti svārstās, un tieši šis skaitlis tev vajadzīgs, pirms izvēlies, kur likt stop-loss. 52 nedēļu diapazonā tu redzi gada zemāko un augstāko cenu.
Saistītie jēdzieni
Biežākie jautājumi
Vai stop-loss garantē, ka nezaudēšu vairāk?
Nē. Tas nostrādā tavā līmenī, bet pārdod par cenu, kāda ir. Ja cena pārlec pāri tavam līmenim — piemēram, pēc sliktām ziņām pa nakti —, tas pārdod zemāk. Zemāko cenu nosaka tikai stop-limit rīkojums, bet tad nav droši, ka tevi pārdos.
Kas ir slīdošais stop-loss?
Stop-loss, kas seko cenai uz augšu. Iestati to 10 % zemāk, un, ja akcija uzkāpj no 100 € līdz 150 €, līmenis automātiski pārvietojas uz 135 €. Ja akcija pēc tam no virsotnes nokrīt par 10 %, tas pārdod. Tas nostiprina peļņu, bet to joprojām ietekmē parastās svārstības.
Vai manam ETF vajag stop-loss?
Lielākā daļa ilgtermiņa ieguldītāju to neizmanto. Plašs fonds krīt kopā ar tirgu un atgūstas kopā ar tirgu — stop-loss tevi pārdod pašā dibenā un liek minēt, kad pirkt atpakaļ. Reti tas ir labs darījums.
Kiggo skaidro — Kiggo nesniedz padomus. Mēs nekad nesakām, ko pirkt vai pārdot, un rādītājus salīdzina tikai starp vienas nozares uzņēmumiem. Lēmums ir tavs. Pēdējoreiz atjaunināts 2026-09-23.
Rakstījis Claus Frisch, Kiggo dibinātājs. Ne konsultants, ne banka — Kiggo skaidro, tu izlem.
