Kas ir obligācija?
Obligācija ir aizdevums. Tu aizdod naudu valstij, bankai vai uzņēmumam un pretī katru gadu saņem fiksētus procentus (tos sauc par kuponu), bet norunātā datumā — visu summu atpakaļ. Tev nepieder neviena emitenta daļa: tu esi aizdevējs, nevis līdzīpašnieks. Tāpēc obligācijas parasti svārstās mazāk nekā akcijas, bet ilgā termiņā arī dod mazāk.
Obligācija ir aizdevums: fiksēti procenti katru gadu un visa summa atpakaļ beigās.
Piemērs ar skaitļiem
Tu nopērc obligāciju par cenu 100 — par 10 000 €. Tās termiņš ir 5 gadi, un kupons ir 3 %.
- Katru gadu tu saņem 300 € procentos.
- Pēc 5 gadiem tu saņem atpakaļ savus 10 000 €.
- Kopā piecos gados 1 500 € procentos — neatkarīgi no tā, ko tikmēr darīja akciju tirgus.
Ja pārdod pirms termiņa beigām, saņem to cenu, ko tirgus tajā dienā piedāvā. Tā var būt virs vai zem 100.
Kāpēc cena kustas, kad mainās procentu likmes
Tava obligācija maksā 3 %. Ja procentu likmes kopumā pakāpjas līdz 5 %, neviens nemaksās 100 par tavu 3 % obligāciju — jaunā taču dod 5 %. Tāpēc tavas obligācijas cena krīt, līdz tā faktiski dod 5 %. Ja likmes krīt, tavas obligācijas cena kāpj. Likmes augšā = cena lejā, un otrādi. Jo garāks obligācijas termiņš, jo lielākas svārstības.
Ja obligāciju turi līdz termiņa beigām, cenas svārstībām nav nozīmes: tu joprojām saņem 300 € gadā un 10 000 € beigās.
Trīs veidi, ko sastapsi
- Valsts obligācijas: aizdevums valstij. Ļoti drošas, zemi procenti. Latvijā Valsts kase iedzīvotājiem piedāvā arī krājobligācijas.
- Segtās obligācijas (ķīlu zīmes): bankas obligācijas, ko nodrošina mājokļu kredīti. Eiropā tās uzskata par ļoti drošām.
- Uzņēmumu obligācijas: aizdevums uzņēmumam. Augstāki procenti, jo uzņēmums var bankrotēt. Arī Nasdaq Rīgā tiek kotētas Baltijas uzņēmumu obligācijas. „High yield“ nozīmē augstus procentus — un augstu risku.
Lielākā daļa iesācēju nepērk atsevišķas obligācijas, bet gan obligāciju fondu vai ETF, kuram pieder simtiem obligāciju.
Tipiskā iesācēja kļūda
Ticēt, ka obligācija nevar kristies. Var — katru reizi, kad procentu likmes kāpj. Līdz nullei tā vienkārši nenokrīt, ja vien emitents nebankrotē, un termiņa beigās tu saņem norunāto summu.
Lūk, kā to redzi Kiggo
Kiggo ir veidots akcijām un ETF. Ja uzmeklē obligāciju ETF, Kiggo parāda, ka tas ir obligāciju fonds, un izlaiž rādītājus, kam jēga ir tikai akcijām. Lietotnes vārdnīcā obligācijai ir neliela laika līnija, kas rāda kuponus un atmaksu.
Saistītie jēdzieni
Biežākie jautājumi
Vai obligācijas ir drošas?
Drošākas par akcijām, bet ne bez riska. Cena krīt, kad procentu likmes kāpj, un uzņēmums var bankrotēt. Stabilu valstu obligācijas uzskata par ļoti drošām.
Kas ir kupons?
Fiksētie procenti, ko obligācija maksā — piemēram, 3 % gadā no summas, kas uzrakstīta uz obligācijas. Nosaukums nāk no laikiem, kad no papīra nogrieza kuponu, lai saņemtu procentus.
Ko nozīmē cena 100?
To, ka obligāciju tirgo tieši par to summu, ko termiņa beigās saņemsi atpakaļ. Zem 100 tu pērc ar atlaidi un saņem augstāku faktisko ienesīgumu; virs 100 tu maksā uzcenojumu un saņem zemāku.
Kiggo skaidro — Kiggo nesniedz padomus. Mēs nekad nesakām, ko pirkt vai pārdot, un rādītājus salīdzina tikai starp vienas nozares uzņēmumiem. Lēmums ir tavs. Pēdējoreiz atjaunināts 2026-09-23.
Rakstījis Claus Frisch, Kiggo dibinātājs. Ne konsultants, ne banka — Kiggo skaidro, tu izlem.
