Kas ir inflācija — un ko tā nozīmē taviem uzkrājumiem?
Inflācija nozīmē, ka cenas sabiedrībā kāpj — un ka par tavu naudu tāpēc ar katru gadu var nopirkt nedaudz mazāk. Ar 2 % inflāciju tas, kas šodien maksā 100 €, nākamgad maksā 102 €. Tas izklausās nekaitīgi, bet 10 gados 100 000 € kontā bez procentiem zaudē aptuveni 18 % pirktspējas. Inflācijas dēļ neizmantota nauda nav bez riska — un tās dēļ cilvēki vispār iegulda.
Piemērs ar skaitļiem
Tev ir 100 000 € kontā ar 0 % procentiem. Inflācija ir 2 % gadā.
- Pēc 1 gada: tev joprojām ir 100 000 € — bet par tiem var nopirkt tikpat, cik agrāk par 98 000 €.
- Pēc 10 gadiem: pirktspēja ir aptuveni 82 000 €.
- Pēc 25 gadiem: aptuveni 61 000 €.
Skaitlis kontā nav pakustējies. Tieši tas padara inflāciju mānīgu: zaudējums ir neredzams. Ar 5 % inflāciju tas notiek vairāk nekā divreiz ātrāk — un 2022. gadā Latvijā inflācija bija vēl daudz augstāka.
Reālais ienesīgums — skaitlis, kas ir svarīgs
Reālais ienesīgums ir tavs ienesīgums mīnus inflācija. Ja tavs ieguldījums dod 7 % un inflācija ir 2 %, tavs reālais ienesīgums ir aptuveni 5 %. Ja bankas konts dod 1 % un inflācija ir 2 %, tavs reālais ienesīgums ir −1 %: tu kļūsti nabadzīgāks, lai gan atlikums aug. Tieši uz šo skaitli jāskatās, vērtējot, vai kaut kas ir labs veids, kā krāt.
Ko inflācija nodara akcijām un obligācijām
Akcijas ilgā termiņā vēsturiski ir turējušas līdzi inflācijai, jo uzņēmumi paceļ savas cenas — farmācijas uzņēmums prasa vairāk par zālēm, alus darītava — par alu. Īsā termiņā augsta inflācija akcijām var kaitēt, jo centrālās bankas paceļ procentu likmes. Obligācijas ar fiksētiem procentiem tiek skartas tieši: solītie 3 % ir mazāk vērti, kad cenas kāpj par 5 %. Tāpēc par labāko aizsardzību pret inflāciju daudzu gadu garumā uzskata akcijas.
Tipiskā iesācēja kļūda
Ticēt, ka nauda bankas kontā ir „drošībā“. Tā ir droša no svārstībām — ne no inflācijas. 20 gados konts bez procentiem noteikti ir zaudējis trešo daļu pirktspējas. Arī tas ir zaudējums. Tas vienkārši neparādās internetbankā.
Lūk, kā to redzi Kiggo
Kiggo rāda ienesīgumu nominālos skaitļos — to, ko kurss faktiski darīja —, un inflāciju neieskaita. Ceļvedī „Kā sākt“ Kiggo izskaidro atšķirību starp krāšanu un ieguldīšanu, sākot tieši ar inflāciju: cik 100 000 € būs vērti pēc 20 gadiem, ja tie stāv uz vietas, un cik — ja tie aug.
Saistītie jēdzieni
Biežākie jautājumi
Kāda ir normāla inflācija?
Eiropas Centrālā banka, kas nosaka monetāro politiku arī Latvijai, tiecas uz aptuveni 2 % gadā. 2022. gadā inflācija daudzās Eiropas valstīs pārsniedza 10 % — Latvijā gada vidējā bija ap 17 % —, un pēc tam tā atkāpās tuvāk normai.
Vai akcijas pasargā no inflācijas?
Ilgā termiņā vēsturiski jā: uzņēmumu peļņa un līdz ar to arī kursi seko vispārējam cenu līmenim. Īsā termiņā ne obligāti — gadi ar pēkšņi augstu inflāciju akcijām bieži ir bijuši slikti.
Ko inflācija nozīmē nodokļiem?
Nodokli tu maksā no visas peļņas — arī no tās daļas, kas ir tikai inflācija. Ja akcija desmit gados uzkāpj par 20 %, bet cenas tajā pašā laikā pieaugušas par tikpat, reālā peļņa ir nulle, bet nodokli tu maksā no 20 %. Tas ir viens no iemesliem dot priekšroku zemām izmaksām un ilgam termiņam.
Kiggo skaidro — Kiggo nesniedz padomus. Mēs nekad nesakām, ko pirkt vai pārdot, un rādītājus salīdzina tikai starp vienas nozares uzņēmumiem. Lēmums ir tavs. Pēdējoreiz atjaunināts 2026-09-23.
Rakstījis Claus Frisch, Kiggo dibinātājs. Ne konsultants, ne banka — Kiggo skaidro, tu izlem.
